Ilgtspējības un siltumnīcas efekta radošās metāna gāzes emisijas samazināšana mūsdienīgā pienkopībā

Viens no mūsdienu lielākajiem vides izaicinājumiem ir metāna gāzes emisiju samazināšana, kas izraisa siltumnīcas efektu.

 

 

Lauksaimniecība tiek nosaukta par vienu no lielākajiem metāna gāzes emisiju avotiem. Aprēķini atšķiras atkarībā no avota, taču saskaņā ar Apvienotās Nācijas pārtikas un zemkopības organizāciju (FAO) datiem , 14,5% siltumnīcas afekta radītās metāna gāzes emisijas ir saistītas ar zemkopību, bet lopkopība ir atbildīga par 9,4% (skat.1.attēlu).

1. attēls.  Globālās siltumnīcas efekta radošās metāna gāzes emisijas pa ekonomikas nozarēm

 

Ziņojumos norādīts, ka siltumnīcas efekta izraisošās gāzes emisijas no piena liellopiem, liecina ka 58% no visa CO2 ekvivalenta piensaimniecībā rodas tieši no govs radītā metāna, bet likušie 42% no  lauksaimniecības darbībām (skat.2. attēlu). No kopējās piena ražošanas, metāna daudzums veidojas: 28%- no liellopu kūtsmēsliem un 72%- no zarnām (fermentācija spureklī).

2. attēls. Metāna emisija no govju un citām darbībām piensaimniecībā, izteiktas procentos no kopējās metāna emisijas. Vairāk nekā 40% saimniecībā saražotā metāna ir saistīts ar fermentāciju spureklī.

 

Piensaimniecības metāna emisiju samazināšana nepalielinot piena ražošanas izmaksas.

Ir pieejamas barības piedevas, kuras iedarbojas tieši uz spurekļa floru. Šīs barības piedevas nomāc metāna izdalīšanos gremošanas sistēmā un tai var nebūt nekāda ietekme uz pašu dzīvnieku. Lai gan šīm piedevām ir potenciāls samazināt emisijas līdz pat 30% ,tām nav pozitīvas ietekmes uz piena ražošanu. Šī iemesla dēļ saražotā piena izmaksas var augt.

Ļoti svarīgi ražošanā izvēlēties tādas barības piedevas, kuras ne tikai samazinātu metāna gāzes emisiju, bet arī palielinātu barības efektivitāti slaucamām govīm. Pievienojot šāda veida piedevu barībai, govs saņems tādu pašu barības daudzumu, samazināsies metāna daudzums, bet piena izslaukums būs lielāks. Rezultātā-samazinās metāna daudzums uz kilograma piena. Tā ir netiešā ietekme uz metāna gāzes emisijas radīto siltumnīcas efektu. Barības piedevām, kuras netieši iedarbojas uz metāna emisiju, ir priekšrocība – tās nepalielina saimniecībā saražoto piena kilograma pašizmaksu.

 

UAB “Joniškio grūdai” – viens no progresīvākajiem lopbarības ražotājiem Baltijas valstīs, ļoti atbildīgi pieiet ne tikai pie vides aizsardzības jautājumiem, bet arī rūpējas par savu klientu biznesa panākumiem.

UAB “Joniškio grūdai” ir pirmie un vienīgie Lietuvā, kas piedāvā lopkopības saimniecībām KOMBI PLUS līnijas produktus ar hidroksāliem mikroelementiem. Jau četrus gadus uzņēmums ražošanā izmanto “Selko IntelliBond”  hidroksālos mikroelementus, kas saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, tiek klasificētas kā netiešas ietekmes uz metāna gāzu emisijām. To absorbējamība ir līdz pat 98%.

Ohaio štata universitātē veikts pētījums parādīja, ka pilnīga sulfātu mikroelementu aizstāšana ar hidroksāliem, uzlaboja šķiedrvielu sagremojamību (skat.3.attēlu).

3.attēls. Uzlabo šķiedrvielu sagremojamību ar lielu un nelielu zāles daudzumu saturošās devās.

 

Pētījumi liecina, ka palielinājās piena ražošana govīm, kuru barības devās tika pievienotas vitamīnu un minerālu piedevas ar “Selko IntelliBond” hidroksāliem mikroelementiem, kaut arī govis apēda vienādu barības daudzumu un izdalīja tādu pat metāna daudzumu. Tas nozīmē, ka palielinoties piena ražošanai, izdalītā metāna daudzums uz kg samazinās. Tā ir, vitamīnu un minerālvielu piedeva un hidroksālu mikroelementu, netiešā ietekme oglekļa nospiedumam.

Kalifornijas Universitātes zinātnieki visus šos pētījuma datus prezentēja un secināja, ka laktējošām govīm, sulfātu formas mikroelementu aizstāšana ar hidroksāliem, ļauj samazināt metāna emisiju par 1,5-2%. Tas pierādā, ka “IntelliBond” ir pasaulē pirmais mikroelementu avots, kas ir oficiāli sertificēts,lai samazinātu  metāna daudzumu uz kg enerģētiski modificēta piena!

 

Papildus jau minētajiem hidroksālajiem mikroelemtiem, UAB “Joniškio grūdai” savā ražošanā izmanto arī citas, ilgtspējības veicinošas barības piedevas.

Viena no šādām piedevām ir ēteriskās eļļas – fitobiotikas, kurām ir pozitīva ietekmē uz visu gremošanas trakta sistēmu un piena olbaltumvielu saturu. Fitobiotikas ir dabīgi, bioloģiski aktīvi augu ekstrakti, kuru efektivitāte dzīvniekiem un videi ir apstiprināta zinātniskos pētījumos.

Uzņēmums saviem klientiem izmanto aizsargāto metionīnu “Mepron”. Aizsargātais metionīns ir neaizvietojama aminoskābe (AR) slaucamām govīm. Aminoskābju sabalansēšana veicina ilgtspējīgāku piena ražošanu un ienesīgumu. Vielmaiņas traucējumu gadījumā metionīnam ir svarīga loma kopējā organisma veselības uzturēšanai. Barības piedevu izmantošana ļauj samazināt proteīna saturu slaucamo govju devās un uzlabot piena kvalitātes rādītājus un produktivitāti, kā rezultātā samazinās metāna gāzes emisija.

Pieminēšanas vērts ir arī enzīms Alfa – amilāze, kas paredzēta cietes sadalīšanai kukurūzas skābbarības un/vai kukurūzas graudu devām. Alfa – amilāze palielina kukurūzas cietes sadalīšanos resnajā zarnā, paliek mazāk neuzsūktas cietes tievajās un resnajās zarnās, kā arī ievērojami uzlabojas šķiedrvielu sagremojamība. Pateicoties šim fermentam palielinās piena produktivitāte (vidēji +1,5kg no govs diennakts laikā).

 

Visi pieminētie UAB “Joniškio Grūdu” produkti veicina ilgtspējīgāku piensaimniecību- samazina emisijas, uzlabo produktivitāti un palielina saimniecības ienesīgumu.